Operfest_logo
 

1993

 
1994
 
1995
 
1996
 
1997
 
1998
 
1999
 
2000
 
2001
 
2002
 
2003
 
2004
 
2005
 
2006
 
2007
 
 

Kāpēc tiek rīkoti opermūzikas svētki?

Latvijā skatītāju pieradina pie viduvējībām mākslā, tās uzskatot par zvaigznēm.
Ja neesi redzējis briljantu, tu pieņem, ka bižutērija ir augstākais sasniegums. Tāpēc es dodu iespēju iepazīt, salīdzināt un ilgoties pēc kaut kā vairāk.

Dainis Kalns

1. opermūzikas svētki.
1993. g. Pats sākums, par kuru var teikt – IZDEVĀS, jo Siguldā dziedāja „ārzemnieki”
I. Galante, I. Pētersons, E. Siliņš, kā arī vietējais J. Sproģis. Pie diriģenta pults – no Baltā nama „izraidītais” A. Viļumanis.

1994. g. Jau divi koncerti un astoņi solisti. Nu varam lepoties, ka viens no diriģentiem bija J. Alekss, par kuru izcilā diriģente A. Derkevica ir teikusi: „Labāk par viņu Latvijā neviens nav diriģējis.”

1995. g. Pirmā operas izrāde Siguldas pilsdrupās – Dž. Verdi „Traviata”. Galvenajās lomās I. Galante, I. Pētersons, bet izcilākā zvaigzne tajā vakarā – A. Poļakovs Žermona lomā, kurš pārspēja pats sevi. Šajos svētkos pirmo reizi bija arī augsta līmeņa mākslinieki –
K. Andželoni (soprāns) un diriģents Silvano Korsi (Itālija).

1996. g. Atmiņā palicis ar neaizmirstamo Siseli Kirkebū, taču ne mazāk vērts bija arī Maikls Dīns (ASV) Rigoleto lomā (kuru daudzi uzskata par Rigoleto lomas izcilāko atveidotāju). Un vēl viens fakts – togad uz Siguldas estrādes radās „trīs Latvijas tenori”.

1997. g. Izrāde Š. Guno „Fausts”. Lomās: E. Siliņš, M. Shamira (ASV), V. Prolats (Čehija). Ne tikai opermūzikas svētkos vien, bet visā Latvijā sevi daudzsološi piesaka A. Daņiļevičs ar „Dzirnām”.
Galā koncertā piedalās visu kontinentu dziedātāji, īpaši izceļoties Dž. Veigneram (Austrālija). Ārpus Siguldas opermūzikas svētki viesojas arī Ventspilī.

1998. g. Opermūzikas svētki jau izpletušies no Kuldīgas līdz Alūksnei. Kuldīgā Š. Guno „Fausts”, Siguldā Dž. Verdi „Trubadūrs”, kur Azučenas lomā spoža ir Maskavas Lielā teātra prīma Olga Terjušnova. Plašākai publikai un orķestra pavadījumā pirmo reizi dzied Elīna Garanča. Atlido pirmā bezdelīga no Marijas teātra Valerija Stenkina.

1999. g. Sākas necerēti veiksmīga un skaista sadarbība ar Pēterburgas Marijas teātri. Izrāde Rosīni „Seviļas bārdzinis” – ar īstu zvaigžņu lietu: šodienas megazvaigzne Anna Ņetrebko, viņas pastāvīgais skatuves partneris J. Akimovs, J. Škļars, V. Samsonovs u. c. Sigulda ierauga jaunu un jau izcilu baritonu no Meksikas Alfredo Dazu, kura talants ir neaizmirstams.

2000. g. Fenomenāls gads. Trīs operu iestudējumi vienpadsmit dienās! Speciāliestudējums Elīnai Garančai, Rosīni „Seviļas bārdzinis”. Izcilā režisora J. Aleksandrova iestudējums.
V. A. Mocarta „Figaro kāzas” ar A Ņetrebko un Metropolitēna solistu I. Abdrzakovu galvenajās lomās. Vēl Ž. Bizē „Karmenas” iestudējums ar Pēterburgas prīmām vienā izrādē – M. Tarasovu, M. Gorcevsku, O. Trifanovu (vienā izrādē parasti dzied tikai viena no šīm spožajām māksliniecēm).

2001. g. Viena no opermūzikas svētku virsotnēm G. Doniceti operas „Mīlas dzēriens” iestudējums. Galvenajās lomās: A. Ņetrebko, J. Akimovs un viens no spilgtākajiem šajā ansamblī K. Norvelis Dulkamaras lomā. Iezīmīgs šis gads ar amerikāņu tenora N. Šankla parādīšanos Siguldā (sadarbība ilgst turpmākos piecus gadus).

2002. g. Necerēti spoža A. Rubinšteina opera „Dēmons” M. Kublinska režijā. Vēl iezīmīgāks šis gads ar divu patlaban augstāko pasaules mūzikas virsotņu ienākšanu opermūzikas svētkos – tie ir Maija Kovaļevska un Andris Nelsons. M. Kovaļevskas pirmā loma – Džaneta „Mīlas dzērienā” Kuldīgā.

2003. g. Divas operu izrādes – P. Maskanji „Zemnieka gods” un Dž. Pučīni „Toska”. Ungāriete G. Lukača ar spožiem panākumiem Tosku dziedāja uz visām prominētākajām pasaules operu skatuvēm 140 reizes. Siguldā – 141. reizi.

2004. g. Mocarta „Dons Žuans” J. Kaijaka režijā. Izrādē piedalās septiņu valstu mākslinieki. Mirdz M. Petrenko un N. Ušakovas talanti. Vēl spožāka ir M. Kovaļevska Elvīras lomā. Galā koncerts iezīmīgs ar to, ka tajā piedalās Eiropas lieliskākais liriskais tenors R. Saka.

2005. g. Skaista, taču grūti izpildāma Ž. Bizē opera „Pērļu zvejnieki”. Dzied M. Kovaļevska, N. Šankls, G. Žalis, K. Norvelis. Diriģents A. Viļumanis. Galā koncertā
I. Martinesa (Kostarika) apliecina, ka pasaulē ir dziedātājas, kas spēj izdziedāt trešās oktāvas fa. P. I. Privo un J. Tebo pierāda, ka Francija ir ne mazāk muzikāla valsts kā Itālija. Atkārtoti dzied arī Roberto Saka.

2006. g. Pēc ļoti gara pārtraukuma, jaunā un augstā kvalitātē Latvijā izskan V. Bellīni opera „Somnambula” ar I. Martinesu titullomā. Režisors J. Aleksandrovs, scenogrāfs
V. Okuņevs, diriģents A. Viļumanis (viņš piedalījies visos 14 opermūzikas svētkos, diriģējis visus galā koncertus un neskaitāmas operu izrādes).
Koncerts „Pasaules pērles”, ko skatītāji novērtējuši kā visaugstvērtīgāko koncertu opermūzikas svētku vēsturē. Tajā dziedāja izcilas zvaigznes – N. Krasteva (Vīnes Valsts opera), Filips Do (La Scala), Dzjuņpils Rjui (Jungpil Ryu, Seulas opera) u. c.
Tā ir tikai vēsture (lai piedod mākslinieki, kas piedalījušies opermūzikas svētkos, bet kuru vārdi nav minēti!), taču bez pagātnes nav nākotnes.

2007 – jurģu gads.
Opersvētki no Siguldas pārceļas uz viesmīlīgajiem un mājīgajiem Dzintariem. Siguldas pilsdrupām piemīt īpaša, laba aura, taču ar to vien ir par maz, lai opersvētki turpinātos Siguldā. Neatbilstošā infrastruktūra ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi izcili mākslinieki atteikušies piedalīties opersvētkos.
Paldies Jūrmalas pilsētas domei, kas novērtē šo festivālu, atbalstot to gan morāli, gan materiāli. Ceru, ka arī nākotnē šī sadarbība izvērtīsies ļoti radoša un perspektīva, jo ieguvēji būs visi – mākslinieki, skatītāji, Jūrmala un, protams, visa Latvija.
2007. gada 3. augustā Ž. Bizē opera "Karmena". Galvenajās lomās: Nadja Krasteva, Bojidars Nikolovs, Marks Kanturi un Ilze Kozlovska.
4. augustā koncerts "Baltijas dārgumi". Galvenajās lomās: Juhans Tralla, Kristīne Gailīte, Inga Šļubovska un Daiņus Stumbrs.
Galā koncerts. Galvenajās lomās: Nadja Krasteva, Bojidars Nikolovs un Dzjuņpils Rjui.


   Copyright © 2010 Dainis Kalns Izstrādāts: ULMA